Pēc savas būtības esmu introverts un iekšupvērsts cilvēks, kā arī lēns domātājs un ne pārāk liels runātājs un diezgan daudz laika pavadu savā nodabā, tomēr pēdējā laikā cenšos aizvien biežāk un vairāk kāpt no savas nožogotās teritorijas laukā, lai iedvesmotos un bagātinātos no labām sarunām, cilvēciska kontakta, skatieniem, apskāvieniem. Šādu enerģiju būšana ar sevi nespēj nodrošināt.
Uzstāšanās dzejas pasākumos, dalība grāmatu klubos un citos pasākumos, kur jārunā, ir atraisījusi un atgādinājusi man sarunāšanās prieku, par ko esmu ļoti gandarīta. Uzskatu, ka katram ir (ie)spēja pārvarēt iekšējas robežas un bailes no komunicēšanas, ja vien pārāk stingri neturam sevi pašu iedomātos priekšstatos un ļaujam sev atraisīties. Tas ir darbs ar sevi, tas nenotiek uzreiz, bet varu teikt, ka es, piemēram, pēdējā gada laikā savā komunicēšanas un sarunu izjūtā jūtu krietnus uzlabojumus, taču tikai un vienīgi tādēļ, ka uz to apzināti eju, meklējot iespējas trenēt (publiskas un nepubliskas) runāšanas prasmes, kas ir ļoti noderīgas arī kautrības pārvarēšanā, lai vispār uzsāktu sarunu.
Teodors Zeldins savā grāmatā "Conversation. How Talk Can Change Our Lives" saka, ka cilvēkam nav jābūt runātīgam, lai sarunātos un izbaudītu sarunas. Kā Tev šķiet?
Es gribētu piebilst, ka arī klausīšanās ir ļoti svarīga sarunāšanās prasme un sastāvdaļa, un mums, introvertajiem, tas labi padodas.
"A conversation brings people and ideas together; and it's not disastrous if you keep silent while you watch ideas meeting." (Theodore Zeldin)
Tāpat, manuprāt, ļoti svarīga ir interese, ziņkārība, zinātkāre. Mums patīk pavadīt laiku ar cilvēkiem, kas mūsos ir ieinteresēti. Ieinteresētība ir labu sarunu pamatā. Protams, ir svarīgi atrast līdzsvaru starp runātājiem, lai nav tā, ka viens visu laiku runā, bet otrs tikai klausās. Abiem ir jāspēj un jāvēlas iedziļināties otrā. Tāpat jēgpilnai sarunai bīstama ir pārāk stingra (stūrgalvīga) turēšanās pie saviem uzskatiem. Ir jābūt gatavam apšaubīt ne tikai otra domas, bet arī savas.
Labu sarunu rezultātā bieži dzimst arī brīnišķīgas idejas.
Labu sarunu rezultātā bieži dzimst arī brīnišķīgas idejas.
Grāmatā "Conversation. How Talk Can Change Our Lives" tiek apskatīta sarunu nozīme gan pāra attiecībās, gan darba kolektīvā, gan ģimenē. Sarunu (ne)esamība un kvalitāte ļoti bieži ietekmē arī attiecību kvalitāti.
Grāmatā tiek uzsvērts arī tas, ka ļoti vērtīgas ir ne tikai tās sarunas, kas raisās domubiedru vidū, bet arī ar sarunas ar svešiniekiem, citu zemju un citu profesiju pārstāvjiem. Tā ir brīnišķīga iespēja citam citu bagātināt ar dažādajiem skatupunktiem.
Grāmatā tiek uzsvērts arī tas, ka ļoti vērtīgas ir ne tikai tās sarunas, kas raisās domubiedru vidū, bet arī ar sarunas ar svešiniekiem, citu zemju un citu profesiju pārstāvjiem. Tā ir brīnišķīga iespēja citam citu bagātināt ar dažādajiem skatupunktiem.
Lūk, atziņas, ko izrakstīju no grāmatas, kurā, starp citu, ir arī oriģinālas un iztēli rosinošas autora ilustrācijas:
"I believe the twenty-first century needs a new ambition, to develop not talk but conversation, which does change people. Real conversation catches fire. It involves more than sending and receiving information." (p. 3)
"Conversation is a meeting of minds with different memories and habits. When minds meet, they don't just exchange facts: they transform them, reshape them, engage in new trains of thought. Conversation doesn't just reshuffle the cards: it creates new cards." (p. 14)
"I don't think you have to be talkative to converse, or even to have a quick mind. Pauses in conversation do no harm." (p. 15)
"What matters is whether you are willing to think for yourself, and to say what you think. Many people are not, either because they've been told too often that they are just ordinary people and they assume they have nothing of importance to say, or because they have received too many knocks from life." (p. 15-16)
"They forgot in the news this morning to tell us how many relationships, engagements and affairs were broken off yesterday. And how many of these collapsed because the woman complained that the man didn’t talk to her enough." (p. 17)
"What films can you recall which analyze a successful marriage?" (p. 24)
"We know enormous amounts about how relationships go wrong. It is much harder to show how they go right, without arrogance or naivete or the fear that once love is analyzed, it will lose its magic. We need a new kind of novel and film to create visions of how people can live together as equals, with humor." p. 28
"There can be no satisfactory conversation without mutual respect." (p. 28)
"I think the hero in our generation is not the individual but the pair, two people who together add up to more than they are apart." p. 29
"Our private conversations do make a difference to the world." (p. 29)
"In conversation feelings are handed back and forth until an intimacy develops, and the other person's concerns become one's own."
"Conversation puts you face to face with individuals, and all their human complexity." (p. 93)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru