Ultrasonogrāfija traumatoloģijā, ortopēdijā. Kad izmeklējums ir piemērots‪?‬ ORTO talks

Ultrasonogrāfija  - šis neskaidrais, kustīgais ekrāns, kurā vērīgi lūkojas ārsts – pacientu mudina vien nekonkrēti māt ar galvu, sadzirdot daudz maz saprotamus savu audu vai orgānu nosaukumus. Mums ne, bet ārstiem, kuri apguvuši ultrasonogrāfiju, tumšie, abstraktie attēli sniedz priekšstatu par to, kuri audi veseli, kas iekaisis, kas bojāts. Ultrasonogrāfija kļuvusi par iemīļotu izmeklējuma metodi arī traumatologu, ortopēdu darbā. Saudzīga, piemērota pat sievietēm gaidībās, ātri un ekonomiski veicama. 
Tomēr jāapzinās, ka ne visu problēmu gadījumā, šī izmeklējuma metode der. Ja ir aizdomas par meniska plīsumu, ultrasonogrāfiski to diagnosticēt nebūs iespējams. Savukārt, lai izpētītu pleca locītavas saites – tā derēs lieliski. Ja rentgens un datortomogrāfija piemērotas kaula bojājumu, lūzumu diagnostikai, tad ultrasonogrāfija ir izcila, lai noskaidrotu sāpju iemeslu mīkstajos audos – cīpslās, saitēs, muskuļos. 
Būtiski zināt, ka radiologi, kuri veic ultrasonogrāfijas izmeklējumus, specializējas. ORTO Klīnikas radiologi (gan Rīgā, gan Daugavpils filiālē) specializējušies un lieliski pārzina traumatoloģijas, ortopēdijas specifiku.
Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par ultrasonogrāfiju viņa darba ikdienā.