Kā līguma izpildes finansēšanas avots nolikumā minēti "no soda naudas samaksas valsts budžetā saņemtie līdzekļi iepirkuma līgumā noteiktajā apjomā".
Izraudzītie kandidāti savus priekšlikumus konkursā varēs iesniegt līdz 8. februārim. Konkursa nolikums arī paredz, ka konkurss notiek arī tad, ja dalībai tajā ir pieteicies tikai viens kandidāts.
Pretendentiem būs ne vien jāpiegādā radari un jānodrošina to izvietošana Valsts policijas norādītajās vietās norādītajā laikā, bet arī jānodrošina to datu apstrādes programmnodrošinājuma izstrāde un automātiska savietojamība gan ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistriem, gan ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra integrēto informācijas sistēmu.
Radariem būs jānodrošina ātruma kontrole gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, vismaz trijās ceļa joslās, mērot un dokumentējot satiksmes noteikumu pārkāpumus digitāli un pilnīgi automātiski, kā arī citas funkcijas atbilstoši tehniskajā specifikācijā norādītajam.
Visas izmaksas par fotoradaru sistēmas ieviešanu, to uzstādīšanu un apkalpošanu segs konkursa uzvarētājs no saviem līdzekļiem, savukārt saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem noteiktais procents no saņemtās soda naudas tiks samaksāts par iepriekšējā mēnesī valsts budžetā saņemto soda naudas maksājumu.
Jau ziņots, ka IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Uzņēmēja atlase notiks divās kārtās – pēc sākotnējās atlases notiks arī sarunas ar pretendentiem, kas var būt gan no Latvijas, gan no ārvalstīm, tie varbūt gan ražotāji, gan mazum- un vairumtirgotāji, iepriekš skaidroja ministrija.
Patlaban Latvijā ir četri fotoradari, un par to reģistrētajiem pārkāpumiem autovadītāji gada laikā ir samaksājuši 350 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
