Viņa atgādināja, ka pēc "Eurostat" datiem oktobrī bezdarbs Latvijā pārsniedzis 20% un bijis lielākais visā ES.
NVA aplēsusi, ka gada nogalē Latvijā bija reģistrēti 175 00 bezdarbnieku, bet brīvo darbavietu skaits bija vien 1380.
Nozares, kurās visvairāk pieaudzis bezdarbnieku skaits ilgākā laikā posmā ir apstrādes rūpniecības, valsts pārvalde, veselības aprūpe, tirdzniecība, kā arī transports un uzglabāšana. Turklāt paredzams, ka tuvākajā laikā bezdarbs nemazināsies.
Daži Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) biedri nekavējās paust kritiku par bezdarba apkarošanas stratēģiju, piemēram, savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns retoriski vaicāja, kā ir realizēta par valsts prioritāti numur viens nosauktā bezdarba pieauguma apturēšana, kuru par galveno darbu nosauca prezidenta pērn sasauktajā ārkārtas valdības sēdē.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka šajā ziņā ir pārdalīti ES struktūrfondi, ir arī mūža izglītības un citas apmācības programmas. Uz no LBAS pārstāvjiem izskanēja iebildumi, ka šīs apmācības programmas nav efektīvas, jo bezdarbnieku skaits turpina augt.
Labklājības ministrijas pārstāvji atzina, ka daļa bezdarbnieku patiešām apgūst, piemēram, svešvalodas, atklāti atzīstot, ka viņu mērķis ir meklēt darbu ārvalstīs un pamest Latviju.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) skaidroja, ka dažādas programmas ir tikai seku likvidēšana, un ļoti būtiski ir atjaunot ekonomikas augšupeju, jo tikai tā var radīt jaunas darba vietas un palielināt nodarbinātību.
Jau ziņots, ka decembra sākumā bezdarba līmenis bija 15,3%. Bezdarba straujais pieaugums sācies pērnā gada sākumā, un jau vasarā pesimistiskas prognozes paredzēja līdz pat 200 000 bezdarbnieku gada beigās, turklāt liela daļa bezdarbnieku ir palikuši bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Rudenī bija jau 62 000 šādu cilvēku.