FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis trešdien komisijā skaidroja, ka "2009. un 2010.gads nav klasiski miera laiki", - pērn budžeta izdevumus nācās samazināt par 500 miljoniem latu. Smagā finansiālā situācija likusi valdībai un FM atbilstoši rīkoties, gada nogalē neparedzētiem gadījumiem sadalot 67 miljonus latus, no tiem lielāko daļu – sociālām vajadzībām. Tāpat Bičevskis uzsvēra, ka finanšu ministrs Einārs Repše (JL) šajā laikā ne reizi nav izmantojis savas tiesības vienpersoniski lemt par finanšu resursiem valsts iestādēm.
Saeimas komisijā vairāki deputāti arī atzina, ka par izveidojušos situāciju atbildīga arī Saeima, tostarp Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas apstiprinājusi pērn budžeta grozījumus. To pēc komisijas sēdes minēja arī Sudraba. "Viņi jau nevar paši sevi nosodīt," apkopojot komisijas sēdē runāto, norādīja Sudraba.
Saeimas komisija trešdien nolēma rakstīt vēstuli valdībai, aicinot to rūpīgāk uzraudzīt valsts iestādes, lai tās neuzņemtos saistības bez finanšu seguma, savukārt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem tērētu atbilstoši likumam.
Portāls "Delfi" jau vēstīja - VK uzskata, ka valdība un FM pērnā gada nogalē, atbalstot ieekonomēto līdzekļu pārdali starp dažādām programmām, ļāvusi atsevišķām ministrijām palielināt izdevumus dažādiem mērķiem, tai skaitā algām, tādējādi ignorējot fiskālās disciplīnas pasākumus.
Tā atzīts Sudrabas pērnā gada nogalē Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) nosūtītajā vēstulē "par Ministru kabineta (MK) lēmumu pretrunīgumu".
Vēstulē Sudraba Saeimas priekšsēdētājam norāda uz virkni FM rīkojumu, kas pārkāpj Saeimas noteikto stingro fiskālo politiku un paredz finansējuma palielinājumu.
"Valsts kontrole ir iepazinusies ar atsevišķiem FM rīkojumiem attiecībā uz apropriāciju pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem un secinājusi, ka atsevišķu ministriju budžetos ir iespējas pārdalīt līdzekļus no programmām, kuras nav tieši saistītas ar institūciju finansēšanu un tajos ir izveidojusies ekonomija, novirzot līdzekļus citu programmu izdevumiem, lai finansētu institūciju uzturēšanas izdevumus, tai skaitā atalgojumus," teikts Sudrabas vēstulē.
FM atzīst par pamatotiem VK aizrādījumus par dažiem lēmumiem, ka ļāvuši neievērot taupības režīmu valsts iestādēs pērnā gada nogalē, un sola turpmāk ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. FM arī atzīst, ka turpmāk fiskālajai disciplīnai valstī ir jābūt stingrākai un nozaru ministriem savi budžeti ir jāplāno piešķirto līdzekļu ietvaros. "Turpmāk nepieļaujami ir tādi gadījumi kā 2009. gada beigās, kad valsts iestāžu nodokļu maksājumi un komunālo maksājumu parādi ārkārtas kārtībā bija jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," norāda finanšu ministrs Repše.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
