Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir zaudējis finanšu ministra Einara Repšes (JL) uzticību, tāpēc ministrs rosinās valdību Jakānu atcelt no amata, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Ja valdība atbrīvos Jakānu no amata, tad Repše par ieņēmumu dienesta direktoru varētu virzīt Neliju Jezdakovu, to viņš pirmdien sacīja žurnālistiem.

Rīkojuma projektu par disciplinārsodu Jakānam – atbrīvošanu no amata - Repše jau iesniedzis Ministru kabinetā.

Finanšu ministram ir zudusi uzticība Jakānam kā VID ģenerāldirektoram, "kā rezultātā nav iespējas paļauties, ka Jakāns turpmāk spēs nodrošināt kvalitatīvu dienesta pienākumu izpildi un tiesību normu ievērošanu valsts pārvaldē, kā arī tiesiskuma nodrošināšanu VID turpmākajā darbībā", informēja Jarockis.

Pēc Repšes teiktā, ar līdzšinējo dienesta vadītāju Jakānu iecerētā VID reorganizācija noritējusi "kā pa celmiem". Taču kopš par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju ir iecelta Jezdakova, Repše ir ļoti apmierināts ar sadarbību ar VID vadību.

FM ir pabeigusi izmeklēt vairākas disciplinārlietas pret Jakānu, un tajās konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kuri ir vērtējami kā būtiski.

Disciplinārlietas komisijas secinājumiem ir tikai rekomendējošs raksturs, bet izvērtējot komisijas atzinumu, Repše secinājis, ka tajā, vērtējot Jakāna rīcības tiesiskumu un pārkāpuma smagumu, nav ņemti vērā vairāki būtiski fakti un ir patvaļīgi izdarīti secinājumi, jo tie neizriet no faktiem un apstākļiem, kuri vērtēti to savstarpējā kopsakarībā, kā arī neatbilstoši interpretētas tiesību normas. Tāpat nav ņemts vērā fakts, ka Jakāns iepriekš jau ir disciplināri sodīts.

Jarockis atgādina, ka VID reorganizācijas laikā ministrs vairākkārt, izmantojot likumā dotās tiesības, bija pārņēmis kontroli pār VID reorganizācijas ieviešanu un tādējādi Jakānam bija uzlicis pienākumu ar ministru saskaņot ne tikai jaunizveidoto VID struktūru, bet arī pretendentu atlases kritērijus un konkrēti atlasītos pretendentus uz jaunizveidoto struktūrvienību vadītāju amatiem, lai netiktu pieļauts, ka VID jaunajā struktūrā vadošajos amatos turpinātu pildīt dienesta pienākumus personas ar apšaubāmu reputāciju.

Lai gan Jakāns labi apzinājās ministra rīkojumu saturu un no tiem izrietošos pienākumus, kā arī tos sistemātiski vairāku mēnešu garumā pildīja, tomēr 2009. gada 15. un 19. oktobrī, ignorējot ministra rīkojumus, VID jaunizveidoto struktūrvienību vadošajos amatos prettiesiski, slēpjot to no ministra, iecēla 15 VID ierēdņus, kuru atbilstība pat netika izvērtēta pēc ministra noteiktajiem kvalifikācijas pārbaudes kritērijiem.

Līdz ar to Jakāns ne vien apzināti nav ievērojis ministra rīkojumus, bet, izmantojot savu dienesta stāvokli un viņam kā iestādes vadītājam esošās pilnvaras, arī aktīvi veicis darbības prettiesisko mērķu sasniegšanai. Turklāt Jakāns atteicās izpildīt ministra rīkojumu nekavējoties atcelt šos 15 ierēdņus.

Repše uzskata, ka šīs darbības liecina par Jakāna nespēju pakļauties valsts pārvaldē esošajiem principiem un kontroles kārtībai, kā arī par viņa vēlmi šķēršļus tiesiskuma nodrošināšanai VID darbībā.

Tāpat disciplinārlietā konstatēti divi gadījumi, kad Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra uzdotus konkrētus uzdevumus. Piemēram, viņš ignorējis ministra uzdevumu nekavējoties izsludināt pretendentu konkursu uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem, un pat pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts. Šos konkursus galu galā VID izsludināja tikai tad, kad ministrs jau bija ierosinājis disciplinārlietu pret Jakānu un ģenerāldirektora pienākumus sāka pildīt Nellija Jezdakova.

Līdzīgs pārkāpums Jakāna darbībā konstatēts arī saistībā ar Repšes divu rīkojumu izpildi, kad ministrija, atceļot VID lēmumus par prettiesisku divu ierēdņu atbrīvošanu no amatiem, uzlika par pienākumu Jakānam nekavējoties nodrošināt šo ierēdņu atjaunošanu amatos un par to informēt. Disciplinārlietā konstatēts, ka Jakāns vispār nav organizējis šī uzdevumu izpildi, bet gan "vieglprātīgi paļāvies, ka tie tiks izpildīti".

Repše uzskata, ka šie pārkāpumi liecina par Jakāna neprasmi kvalitatīvi vadīt iestādes administratīvo darbu, kā arī par viņa kā iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamajam amatam.

Tāpat par būtisku disciplinārpārkāpumu Repše atzinis to, ka Jakāns atstādināšanas laikā vairākkārtīgi bez saskaņošanas ar ministru ieradās darba vietā, tādējādi neievērojot ar atstādināšanu saistītos ierobežojums gan pildīt pienākums, gan atrasties darbavietā. Turklāt Jakāns to turpināja prettiesiski darīt arī pēc tam, kad pret viņu jau bija ierosināta disciplinārlieta par šādu rīcību.

Repše secina, ka ir pamats uzskatīt – Jakāna nolūks bijis prettiesiski pildīt dienesta pienākumus vai arī likt šķēršļus objektīvai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai. Piemēram, atrodoties dienesta telpās atstādināšanas laikā, Jakānam pastāvējusi ļoti liela iespēja izdot neskaitāmus mutvārdu rīkojumus, kuru esamību pēc tam pat ir grūti pierādīt, iestādē strādājošajiem, kuri, respektējot Jakāna kā iestādes vadītāja plašās pilnvaras, tos arī izpildītu. "Jāņem vērā, ka ne visiem dienestā strādājošajiem ir un varētu būt pilnvērtīga un aktuāla informācija, vai Jakāns konkrētajā brīdī, kad viņš izdod rīkojumu, ir atstādināts no amata pienākumu izpildes vai nav, līdz ar to ikviena pienākums ir pildīt doto mutvārdu rīkojumu," norādīts FM paziņojumā.

Līdz ar to secināts, ka Jakāna rīcībā ir konstatējams disciplinārpārkāpums – ministra rīkojumu nepildīšana un apzināti prettiesiska rīcība pretēji ministra rīkojumu mērķim, lai kaitētu valsts pārvaldei, tādējādi pārkāpjot gan ministra pārņemtās pilnvaras, gan ministra tiesības dot saistošus uzdevumus, gan Valsts civildienesta likumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!