Lai īstenotu plānoto un nodalītu no "Latvenergo" pārvades un sadales operatorus, kā to prasa ES direktīva, nāktos atvērt Enerģētikas likumu, kurā cita starpā ir noteikts arī liegums privatizēt "Latvenergo". Miķelsons uzskata, ka jaunizveidotais uzņēmums nevarēs darboties bez tarifu celšanas un valsts garantijām, taču tās nebūs iespējams saņemt, jo valsts budžets tāpat jau jākonsolidē par 400 miljoniem latu.
"Direktīva neliek izvarot uzņēmumu," saka Miķelsons. "Bet mums ir viens personāžs, kuram nav paveicies un kurš meklē ceļu, kā pirms vēlēšanām labāk izskatīties. Respektīvi, paziņojot par pārvaldes un sadales operatoru nodalīšanu, tiek pavēstīts, ka nav variantu un Enerģētikas likums ir jāver vaļā. Direktīva spiež! Un tad jau, kā Saeima lems. Starptautiskā Valūtas fonda nauda būs jāatdod. Paskatieties uz atmaksas grafikiem. Kur ņemt? Kaut kas jāpārdod. Vai ne?" retoriski jautā Miķelsons.
Bijušais "Latvenergo" šefs, paužot sašutumu par savu atlaišanu no amata, vēl pirms ir pateikts, "ko esmu nelikumīgu izlēmis", prognozē, ka būs grūti atrast jaunu "Latvenergo" vadītāju, it īpaši ārzemnieku, kā to iecerējusi Ekonomikas ministrija. "Palasiet "Financial Times" un "The Economist". Cik daudz darba piedāvājumu ar lielāku atalgojumu un mazāku atbildību!" pauž Miķelsons, norādot: "Es tieku "profilaktēts" pēc pilnas programmas".
Savu aizturēšanu Miķelsons intervijā DB saista ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iekšējo problēmu risināšanu un Ekonomikas ministrijas pievērsto uzmanību TEC-2 projektam un [Pļaviņu HES projekta realizētāju] "Alstom" iekšējām "kukuļošanas problēmām". Taču "TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš. Aiz tā stāv GE un "Siemens", un ERAB. Jūs domājat, GE ir muļķi? Viņi ir mani pārbaudījuši no visām pusēm, to varu dokumentāli pierādīt," uzsver Miķelsons.
Intervija notikusi neklātienē, ar Miķelsona advokāta Egona Rusanova starpniecību, norāda DB.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdības pārstāvji pēdējās nedēļās kategoriski nolieguši iespēju privatizēt valsts stratēģiskos uzņēmumus. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir vairakkārt uzsvēris, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem parakstītajos dokumentos valsts neuzņemas nekādas saistības privatizēt valsts uzņēmumus. Premjers norādījis, ka valstī ir apstiprināts neprivatizējamo valsts uzņēmumu saraksts, un valdībai nav plānu to mainīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
