Auditā apskatītas Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Uzņēmumu reģistra, Zemes dienesta un citu uzņēmējus uzraugošo iestāžu funkciju samazināšanas un prasību atvieglošanas iespējas.
Pētījumā secināts, ka prasību izpilde komersantiem rada nesamērīgi lielas izmaksas un nereti iestāžu funkcijas pārklājas. Tāpēc sagatavoti priekšlikumi, kā institūcijas savu darbību var pilnveidot, samazinot savas un komersantu izmaksas. Tiesa, katrs no priekšlikumiem paredz dažādus riskus.
Piemēram, kādas no šobrīd pastāvošajām prasībām atceļot, tās samazinot vai apvienojot, valsts institūcijas ietaupītu 2 291 261 latu, bet komersanti ap 24 145 775 latus. Savukārt vienkāršojot datu sniegšanas procesu, institūcijas ietaupītu 8 771 152 latu, bet uzņēmēji ap 2 577 499 latiem. Attīstot uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītus risinājumus un pakalpojumus, institūcijas varētu ietaupīt 1 458 555 latus, bet uzņēmēju ap 485 700 latiem, rēķinājuši audita autori.
Aprēķināts, ka, īstenojot auditā piedāvātos risinājumus, institūcijas par 15,6% samazinātu kopējās izmaksas. Tiesa, komersantu ietaupījumiem precīza summa nav zināma, jo tā atkarīgs no to darbības apstākļiem. Audita ieteikumi paredz arī samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem, nesamazinot izmaksas vien, bet atbrīvojot komersantus no liekām darbībām. Tāpat rosināts informācijas apmaiņai vairāk izmantot e-pakalpojumus. Tiesa, aptaujās komersanti atzinuši, ka e-paraksta izmantošana šobrīd ir neizdevīga, jo rada papildu izmaksas tā uzturēšanai, kā arī ne visās institūcijās šāda iespēja dokumentu iesniegšanai ir pieejama.
Auditā aplūkotas visas kontrolējošās iestādes un to funkcijas, piedāvājot kādas no tām atvieglot vai izslēgt. Piemēram, jebkurai fiziskai un juridiskai personai, lai piereģistrētu īpašumtiesības, ir jāvēršas vismaz divās institūcijās - Valsts zemes dienestā (VZD) un Zemesgrāmatā. Funkciju auditā ieteikts nekustamā īpašuma kadastrālo datu reģistrēšanu un īpašuma tiesību reģistrēšanu veikt vienā iestādē – VZD.
Izrēķināts, ka, nekustamā īpašuma tiesību reģistrāciju nododot VZD un apvienojot informācijas sistēmu resursus, varētu gadā ietaupīt 1,1 miljonu latu, jaunu informācijas sistēmu izveidei un atsevišķu sistēmu uzturēšanai, kas kopā ir 127 160 lati gadā un vēl miljonu latu, ja netiek veidota jauna atsevišķa informācijas sistēma.
Tiesa, abu pakalpojumu nodrošināšanai vienā institūcijā būs nepieciešams papildu finansējums, lai salāgotu abas informācijas sistēmas automātiskai datu apmaiņai. Var pieaugt arī pakalpojuma izmaksas komersantam, ja tiesnešu vietā īpašumtiesību jautājumus izlemtu notāri.
Samazinot Valsts darba inspekcijas (VDI) kopējo pārbaužu skaitu par 10%, inspekcija gadā ietaupītu 30 400 latus, bet komersants - 102 384 latus gadā. Ieteikts pārbaudāmo objektu atlasi un vienoto pārbaužu plānu noteikt VDI centrālā biroja vadības līmenī, lai mazinātu korupcijas risku un nodrošinātu efektīvāku resursu patēriņu.
Tiesa, šīs ieceres īstenošanai pārbaužu plāna izmaiņu gadījumā atkarībā no komersantu atrašanās vietas var būt nepieciešama VDI reģionālo struktūrvienību resursu pārvietošana no vienas struktūrvienības uz citu.
Pārbaužu optimizāciju rosina veikt arī VID. Samazinot kopējo pārbaužu skaitu par 10%, VID izmaksas gadā samazinātos par 5 430 300 latiem, savukārt komersantiem ietaupījums būtu 816 000 latu gadā. Ieteikts VID izveidot vienotu plānu visām pārbaudēm, lai optimizētu pārbaužu biežumu vienam komersantam un varētu efektīvāk plānot pārbaužu rezultātu informāciju, mazinot nepieciešamību atkārtoti veikt pārbaudes. Auditā norādīts, ka jāpilnveido kopējie atlases kritēriji, lai pēc iespējas mazāk apgrūtinātu tos komersantus, kuriem ir mazi riski saistībā ar nodokļu nenomaksāšanu.
Ietikts VDI un VID apmainīties ar informāciju par pārbaužu rezultātiem, ja pārbaudēs atklāti darba tiesību pārkāpumi. Tādējādi iespējams samazināt pārbaužu skaitu komersantam, jo abas institūcijas pārbaudēs nedotos vienlaicīgi. Tiesa, pastāv bažas, ka kāda no iestādēm nepieciešamības gadījumā nespētu operatīvi reaģēt un veikt pārbaudi vienlaicīgi ar otru. Šī ieteikuma īstenošana būtisku ietekmi uz VID un VDI budžetu neatstātu, savukārt komersantiem izmaksu ietaupījums būtu 60 000 latu gadā.
Auditori iesaka izvērtēt iespēju Patentu valdi apvienot ar Uzņēmumu reģistru, vai arī atteikties no nacionāla līmeņa preču zīmju reģistrācijas, aizstājot tās ar pakalpojumu UR, lai palīdzētu uzņēmējiem iegūt Eiropas patentu. Apvienojot Patentu valdi un UR, iespējams ietaupīt ap 30% administratīvo izmaksu. Tiesa, arī šajā gadījumā ar papildus izmaksām nāktos saskarties uzņēmējiem. Proti, problēmas varētu sagādāt izmaksas, kas Eiropas kopienas zīmes reģistrācijai ir nedaudz augstākas – 300 eiro (ap 210 latiem) salīdzinājumā ar 120 latiem Latvijas preču zīmes reģistrācijai.
Starp ieteikumiem ir arī piedāvājums fiziskai personai saimnieciskās darbības reģistrēt kā individuālajam komersantam Uzņēmumu reģistrā, nevis Valsts ieņēmumu dienestā, kā tas ir pašlaik. Tādā veidā tiktu nodrošināts tas, ka visas ar uzņēmējdarbību notiekošās darbības reģistrētu viena iestādē. Nododot funkciju UR un izmantojot e-pakalpojumu, kopējais izmaksu ietaupījums būtu 20% jeb 39 500 lati gadā.
Savukārt ieīstenojot priekšlikumu Valsts vides dienestu neiesaistīt nelegālo preču iznīcināšanā, varētu ietaupīt gadā 12 latus.
Veicinot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izmantošanu, samazinātos laiks, ko tērē informācijas ievadīšanā, un VID gadā ietaupītu 116 225 latu.
Rosināts paātrināt arī zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanas licences iegūšanu. Šobrīd, lai šādu licenci iegūtu, paiet aptuveni gads ar pusi vai pat divi gadi. Komersants investē ap 150 000 - 250 000 eiro, kas ir tā iesaldētās investīcijas. Paātrinot licencēšanas procesu, institūcijas izmaksas var nemainīties, savukārt komersantiem kopējais ietaupījums būtu ap 50 000 latu, kas veidojas no iespējas izmantot ieguldītos, bet uz reģistrācijas laiku "iesaldētos" līdzekļus izmantot.
Lai uzņēmuma licencēšanas process noritētu raitāk, jānosaka īsāks termiņš, kad Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pēc uzņēmuma pieprasījuma saņemšanas nāk uz pārbaudi. Šobrīd tas notiek divu mēnešu laikā. Savukārt, ja uzņēmējs ir ieguvis labas ražošanas prakses sertifikātu, izstrādāt kārtību, kā nodrošināt ātrāku licences saņemšanu.
Auditā apskatītas iespējas ugunsdzēsības aparātu uzturēšanas prasību atvieglošanai, atsevišķu ugunsdrošības prasību atcelšana, izmaiņas preču marķēšanā un citi jautājumi.
Iebildumus par izstrādātajiem priekšlikumiem iestādes līdz piektdienai var sūtīt Valsts kancelejai.