Vakar nejauši kļuvu par liecinieku divu uzņēmēju sarunai par ekonomisko krīzi Latvijā. Diskusijas iemesls bija SCP kopsapulcē ar jaunu sparu izskanējušās idejas par lata devalvāciju. Sarunas dalībnieki bija seni paziņas, kas ar divu gadu starpību bija absolvējuši vienu Tehniskās universitātes fakultāti, gandrīz vienlaikus bija uzsākuši celtniecības biznesu un šobrīd, pēc vairākiem uzplaukuma gadiem, cīnās par savu uzņēmumu izdzīvošanu.

Pēc īsas šķendēšanās par celtniecības nozares sabrukumu un uzņēmumu bankrotiem, diskusijas dalībnieki sāka strīdēties par to, kā izkļūt no krīzes. Liekas, ka savstarpējās konkurences gars guva virsroku, jo uzņēmēji negribēja runāt par saviem plāniem, tā vietā saruna ātri vien nonāca pie jautājuma par lata devalvāciju un tad atklājās, ka strīdnieki pieturas pie pilnīgi pretējiem uzskatiem. Viens no viņiem kategoriski iestājās "par" lata devalvāciju, otrs bija kategoriski "pret". Viens runāja par devalvāciju kā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta uzplaukuma iespēju ārējos tirgos, otrs runāja par devalvāciju kā indi Latvijas ekonomikai. Pušu piesauktajos argumentos nebija nekā oriģināla, vienīgais ko no tiem varēja secināt bija tas, ka abi uzņēmēji rūpīgi seko šim jautājumam veltītajām publikācijām presē un tic autoritātēm vai tiem, kuras par tādām uzskata.

Kad no preses labi zināmais "par" un "pret" argumentu krājums tika izsmelts, bet pušu pozīcijas palika nesatricinātas, sarunas dalībnieki pievērsās trešajam sarunas dalībniekam, tas ir man. Mana aizbildināšanās ar nekompetenci dažādu ekonomikas teoriju jautājumos tika noraidīta ar grūti kritizējamu pretjautājumu- tas nekas, bet tev taču ir viedoklis? Šāds jautājums, ja to uzdod kādas nozares neprofesionālis, vienmēr ir droša zīme tam, ka apspriežamais temats ir kļuvis par politikas jautājumu. Un tā jau ir cita diskusija, parasti tajā piedalās daudz plašāks viedokļu paudēju loks un tajā izmantotie argumenti neizbēgami ir daudz izplūdušāki nekā teorijās aprakstītie jēdzieni.

Galu galā viss atduras pret absolūto jautājumu, vai tas ir labi vai slikti. Tieši tas šobrīd notiek Latvijā diskusijā par lata devalvāciju. Kritizēt šo diskusiju par tās intelektuālo līmeni būtu negodīgi, jo lata iespējamā devalvācija, neatkarīgi no tās cēloņiem, skartu katru Latvijas iedzīvotāju, tātad katram ir tiesības uz viedokli. Šobrīd, t.i. 2010. g. februārī, Latvijas sabiedrībā dominē viedoklis, ka lata devalvācija pazeminātu Latvijas sabiedrības lielākās daļas dzīves līmeni, tā domā 74,6% Latvijas iedzīvotāju. Pretējās domās ir 13,5% aptaujāto. Gan vienu, gan otru uzskatu kopumu var mēģināt kapitalizēt un padarīt par resursu gaidāmajās vēlēšanās. Te gan jāpiebilst, ka devalvācijas ideologiem, balstoties tikai uz šo ideju vien, var pietrūkt jaudas, tāpēc ideju vajadzētu "pagarināt" ar populisma piedevu. Bet viss notiek, tāpēc lasiet J.Ošleja kunga rakstu žurnālā "Rīgas Laiks". Devalvēt un tāpēc varbūt nemaksāt! Lieliska ideja, tas ir tāpat kā trāpīt desmitniekā bez tēmēšanas. Tās fonā pavisam nenozīmīgs paliek jautājums par Latvijas valsts institūciju atbildību Parex bankas krahā un tās līķa balzamēšanā iegrūsto miljardu latu, galu galā tā ir tikai kaut kādu tur nodokļu maksātāju nauda. Politiskā angažētība? Nē, nē… kristāltīri ekonomiskajā teorijā un Īslandes pieredzē balstīti uzskati. Maza politiskā atkāpe: Viens no fantastiskākajiem notikumiem gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā būs tas, kā Vienotība savā jaunajā eiropeiski nacionālajā klēpī integrēs ideoloģisko putru, uz visām pusēm visādus šķidrumus spricējošo SCP .Tālāk falšs citāts iz Dž.Londona "Mārtiņa Īdena": Rokas nost no Šķēles jau "mirušajām" idejām par lata devalvāciju, tagad vienīgais Dievs ir Ošlejs un Štokenbergs kā viņa autorizētais pravietis! Vienotība nav ekonomiski infantila un nekad nav sirgusi ar politisko tuvredzību!

Turpinot uzsākto sarunu ar uzņēmējiem, mēģināju viņus nocelt no emocionālā viļņa. Trūka argumentu. Tāpēc atcerējos dialogu, kas reiz LR 5. Saeimas laikā notika starp toreizējo Zemnieku savienības deputātu Gundaru Bērziņu un LNNK deputātu Aleksandru Kiršteinu. Toreiz deputāts Bērziņš no Saeimas tribīnes aicināja devalvēt latu, jo tā augstais kurss attiecībā pret ASV dolāru radot psiholoģisko diskomfortu uzņēmējiem. Kiršteins savā atbildē aicināja G.Bērziņu rēķināt dolāru pret Latvijas valūtu nevis latos, bet santīmos, psiholoģiskās problēmas atkritīšot kā nebijušas.

Patiesībā jau manu sarunas partneru strīdam nebija jēgas, atšķirība bija attieksmē pret krīzi, abi strīdnieki alka rīcības, šeit un tagad. Viens rīcību redzēja lata devalvācijā, otrs bija gatavs gaidīt vēl kādu laiku, cerot uz to, ka krīze beigsies tā kā iesnām pieklājas. Jautājumu var uzdot arī savādāk - vai Latvija vēl ir valsts, kas spēj rīkoties patstāvīgi un atbilstoši savām interesēm?

Viedokļus par Latvijas ekonomikas aktualitātēm varat skatīties raidījuma "Naudas zīmes" arhīvā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!