"Es vēlreiz vēlos pateikt, ka elektroniskie paraugi oficiāli mūsu valdības iestāžu portālos vēl netika oficiāli izvietoti, un šis ir pirmais gadījums," žurnālistiem norādīja aģentūras vadītājs Andrejs Artizovs.
Pēc viņa vārdiem, visi šie dokumenti tika ilgstoši glabāti arhīvos.
"Un, tā kā šie bija ārkārtas nozīmīguma dokumenti, sevišķi slepeni, piekļuve tiem bija tikai dažām personām," atzina Artizovs.
Pēc viņa vārdiem, aizvien ir cilvēki, kuri apšauba dokumentus, kas saistīti ar Katiņas noziegumu, kuri saka, ka tas ir viltojums, ka dokumenti izgatavoti pēc pasūtījuma un nekādas poļu virsnieku apšaušanas Katiņā nav bijis, bet šāvuši vācieši.
"Šajā saistībā pieņemts lēmums izvietot Federālās arhīvu aģentūras mājas lapā dokumentu elektroniskos paraugus, kuru oriģināli atrodas pie mums, Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvā," piebilda arhīva vadītājs.
Runa ir par slavenajiem dokumentiem no paketes Nr.1, kas gadu desmitiem glabāti PSRS Komunistiskās partijas Politbiroja slēgtajā arhīvā. Tur tika atrasta PSRS iekšlietu tautas komisāra Lavrentija Berijas 1940. gada zīmīte ar priekšlikumiem likvidēt karagūstekņus - poļu virsniekus. Šajā zīmītē ir oriģinālas Staļina un citu Politbiroja locekļu (Vorošilova, Molotova, Mikojana) rezolūcijas. Paketē atrodams Politbiroja 1940. gada 5. marta rīkojuma teksts, kur pausta piekrišana Berijas priekšlikumiem.
Pēc Artizova vārdiem, no zīmītes var noprast, ka karagūstekņu nometnēs bez kareivjiem un apakšvirsniekiem tika turēti 14 736 bijušie virsnieki, ierēdņi, muižnieki, policisti, žandarmi, cietumsargi, izlūki un citi, pēc tautības - vairāk nekā 97% poļu.
Slepeno dokumentu paketē ir arī kāda 1959. gada zīmīte, kurā Valsts Drošības komitejas (VDK) priekšsēdētājs Aleksandrs Šeļepins informē partijas vadību par "nošauto poļu virsnieku lietu iznīcināšanu".