IKP lejupslīdi noteica apjomu kritumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 16,8%) – par 8,1% un būvniecībā (5,7%) – par 43,2%. Savukārt apjomu kāpums par 2,3% bija vērojams transporta un sakaru nozarē, kas veido 12,5% no IKP, un par 6,8% apstrādes rūpniecībā (īpatsvars – 10,8%).
IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās šī gada pirmajā ceturksnī bija 1288 lati, bet pērnā gada pēdējā ceturksnī tie bija 1428 lati, savukārt pērn pirmajā ceturksnī – 1464 lati.
Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni faktiskajās cenās privātais galapatēriņš samazinājās par 14,8%, valdības galapatēriņš - par 15,2%, bruto pamatkapitāla veidošana – par 47%, bet imports – par 3,9%. Savukārt eksporta apjomi palielinājās par 5,7%.
Privātajā patēriņā lielākais samazinājums bija mājokļa iekārtu, mājturības un mājas uzkopšanas preču grupā – par 39%, kā arī transporta grupā – par 37%. Pieaugums bija ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināma grupā – par 16,7%, un veselības aprūpē – par 8,4%.
Lietuvā IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, samazinājies par 2,8%, Igaunijā – par 2%.
Latvijā IKP sāka samazināties 2008.gada trešajā ceturksnī un kopumā 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada pēdējo ceturksni, IKP sarucis par 10,7%. Pērn gada nogalē IKP samazinājies par 17,7% pret 2008.gada atbilstošo periodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
