Viņš pieļāva, ka ekonomiskā krīze Latviju tik dziļi ir skārusi, jo valstī nebija balansa starp materiālo dzīves pusi, kas ir ļoti svarīga, un dvēselisko, kas arī ir nozīmīga, tomēr bija atstāta novārtā. "Tu, vari būt miljonārs, bet, ja tevī iekšā ir tukšums un depresija, tad kāds labums ir no taviem miljoniem un īpašumiem?" vaicāja Stankevičs.
Viņš izteica cerību, ka nākamajā gadā Latvija turpinās atkopties no krīzes un pauda, ka valstī notiekošās reformas neveiks pēc "mehāniskas amputācijas" principa. Arhibīskaps norādīja, ka Latvijā būtiskāka loma vajadzētu būt savstarpējas palīdzības un kopēja labuma principam, kas nozīmē, ka cilvēki cits citam palīdz un atbalsta.
Arhibīskaps gan atzina, ka daudzi iedzīvotāji baznīcā pauduši, ka ir materiālo apstākļu nomākti. Cilvēki nespēj norēķināties par agrāk paņemtajiem kredītiem. Vēl citi ir norūpējušies par problēmām ģimenē.