Vienu no Valsts prezidenta Valda Zatlera priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, kas skar prezidenta tiesības atlaist Saeimu, otrdien Juridiskās komisijas pārstāvis Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība) nodēvēja par autoritārismu.
Daudze: Zatlera priekšlikums "velk uz autoritārismu"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Otrdien Saeimas Juridiskā komisija sāka skatīt Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas grozījumiem Satversmē, kas paredz paplašināt prezidenta pilnvaras un arī noteic prezidenta atlaišanas jeb impīčmenta procedūru.
„Piektā daļa ir visslidenākā. (..) Tas velk uz autoritārismu, kas neatbilst valsts pamatlikuma garam,”
uzsvēra Daudze. Tas nozīmējot vienpersoniska lēmuma pieņemšanu, un deputāts atgādināja negatīvos vēstures piemērus.
„Nevajag uztaisīt redakciju, ar ko jācīnās paaudžu paaudzēs,” teica Daudze.
Priekšlikums paredz tiesības Valsts prezidentam atlaist parlamentu, „lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā”. Kopumā definēti pieci gadījumi, kādos Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu. Deputāti vēlējās noskaidrot, kas saprotams ar īpaši svarīgiem jautājumiem.
Saeimas atlaišana - mehānisms jaunām vēlēšanām
„Interpretācija par autoritārismu rodas no izpratnes par Saeimas sodīšanu, bet tas ir mehānisms, kā nonākt līdz jaunām vēlēšanām un pāratjaunot mandātu,” kritiķiem atbildēja Kukule un uzsvēra, ka piedāvātā redakcija paredz, ka Valsts prezidents pirms šāda lēmuma pieņemšanas konsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.
Saeimas atlaišanas mehānisms patlaban smagnējs
Viņa sacīja, ka pašlaik Saeimas atlaišanas mehānisms ir smagnējs, jo prasa tautas nobalsošanas sarīkošanu un tas var ievilkties piecu mēnešu garumā.
Nav iespējams paredzēt visus scenārijus
„Piektais punkts nav ideāls un rada jautājumus, bet tas ir mēģinājums novērst izsmeļoša uzskaitījuma trūkumus. Ja nav izsmeļoša regulējuma, var elastīgāk rīkoties,” atzina Kusiņš.
Saeimas frakcijām dod divas nedēļas laika
Juridiskā komisija nolēma dot divas nedēļas laika Saeimas frakcijām viedokļa formulēšanai par Valsts prezidenta piedāvātajiem Satversmes grozījumiem.
Otrdien skatītie Satversmes grozījumi neparedz tautas vēlētu prezidentu, taču Valsts prezidents ir aicinājis komisijā diskutēt par šo jautājumu.
Kusiņš aicināja deputātus vispirms diskutēt par būtību un tikai pēc tam vienoties par grozījuma redakciju. „Īpaši par tautas vēlētu prezidentu, jo tas prasīs ļoti pārdomāt visas nianses un varas balansu,” uzsvēra jurists.
Iesaka zvērestu nodot arī ministriem
Zatlera rosinātie Satversmes grozījumi nosaka arī to, ka Ministru prezidenta amata kandidātam ar Valsts prezidentu jākonsultējas valdības ministru izvēlē, kā arī paredz ministru zvēresta došanu, ko deputāti arī atzina par vēl diskutējamu jautājumu, vai Valsts prezidents būtu īstais, kam šāds zvērests jāpieņem.
Tāpat grozījumi paredz, ka Valsts prezidents izvirza Nacionālo bruņoto spēku komandieri, divus Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontroliera, Tiesībsarga biroja un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu, bet balso par tiem Saeima.