Valdība otrdien atjaunoja trīs ministru darba grupas sastāvu ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadībā, kuras uzdevums ir "risināt sarunas ar [skandināvu koncernu] "TeliaSonera AB" par SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību". Valdība otrdien nelēma par iespējamajiem "Lattelecom" un LMT privatizācijas scenārijiem, vien atjaunoja darba grupas sastāvu, aizstājot tajā iepriekšējos finanšu ministru Einaru Repši (JL) un satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) ar jauno finanšu ministru Andri Vilku (V) un satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).
Kampars pēc valdības sēdes atzina, ka darba grupa vēl aktīvi nav strādājusi, taču, viņaprāt, galvenais tās mērķis būs izvēlēties valstij visizdevīgāko uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas veidu, kā arī novērst telekomunikāciju tirgus kropļošanu, jo, pēc Kampara domām, valstij nav jādarbojas telekomunikāciju nozarē.
Savukārt Dombrovskis norādīja, ka jautājums ir gan par sarunām ar abu uzņēmu līdzīpašnieku, skandināvu koncernu "Telia Sonera AB", kuram šobrīd ir pirmpirkuma tiesības uz "Lattelecom" akcijām, gan par piedāvājuma summu.
Premjers atzina, ka, viņaprāt, 2007.gadā Aigara Kalvīša (TP) valdība "palaida garām labu iespēju" pārdot valsts daļas "Lattelecom", jo "tik labu piedāvājumu mēs tuvākā laikā nesaņemsim".
Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka šobrīd ar valsts uzņēmumu aktīvu pārdošanu nav jāsteidzas, jo jāgaida lavbēlīgāka ekonomiskā situācija, kad kapitāldaļas būtu vērtīgākas. Premjers norādīja, ka jautājums par kapitāldaļu pārdošanu nav saistāms ar nepieciešamību nākamā gada valsts budžetā konsolidēt vēl 50 miljonus latu. "Runas par to, ka valsts ieņēmumus var palielināt, pārdodot kapitāldaļas, nav pamatotas," norādīja premjers, skaidrojot, ka ienākumus no valsts kapitāldaļu pārdošanas neieskaita budžeta ieņēmumos.
Jau ziņots, ka "Lattelecom" privatizācija aizsākās vēl 1993. gadā, kad 49% uzņēmuma akciju nonāca ārvalsta investora rokās. Darījumā tika izstrādāts arī tā saucamais "jumta līgums", atbilstoši kuram Latvija kā akcionārs nedrīkst veikt darījumus ar "Lattelecom" akcijām bez investora piekrišanas.
"Lattelecom" privatizāciju krietni aizkavēja pārmaiņas, kas skāra ārvalstu investoru un tā rezultātā sāktais tiesas process. Tiesvedības procesu starp "Lattelecom" līdzīpašniekiem 2000.gada augustā sāka "Lattelecom" līdzīpašnieka kompānijas "Tilts Communications" (TC) īpašniece Somijas "Sonera", kas vēlāk apvienojās ar citu skandināvu telekomunikāciju uzņēmumu "Telia" un kļuva par "TeliaSonera".
No "Sonera" pārmantotā prasība starptautiskajā šķīrējtiesā bija par 80 miljonu latu kompensāciju par "Lattelecom" monopola saīsināšanu no 2013. līdz 2003.gadam, bet Latvijas pretprasība - 600 miljoni latu par "jumta līguma" nepildīšanu un modernizācijas kavēšanu.
Tad "Lattelecom" privatizācijas procesā dažus gadus iestājās relatīvs klusums. Nākamais pagrieziens notika 2004. gadā, kad Latvijas valsts un "TeliaSonera" noslēdza mierizlīgumu SIA "Lattelecom" akcionāru prāvā. Mierizlīgums vēl joprojām paredzēja, ka pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo 51% "Lattelekom" kapitāldaļu saglabās "TeliaSonera". Abas puses arī parakstījušas turpmākās sadarbības dokumentu par kārtību, kā notiks "Lattelekom" un šim uzņēmumam šobrīd piederošo SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) 23% kapitāldaļu turpmākā pārdošana.
Saeima gan vēlāk norādīja, ka valdība ir uzņēmusies Latvijas valstij neizdevīgas saistības - "Lattelekom" privatizācijā sniegt īpašas priekšrocības vienam uzņēmumam "TeliaSonera", kuram ir pirmpirkuma tiesības uz "Lattelekom" valsts akcijām. Toreiz demisionējušais premjers Einars Repše (JL) pat izteica aizdomas, ka premjera amata kandidāta Induļa Emša un viņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības asā vēršanās pret mierizlīgumu "Lattelecom" prāvā īstenībā ir saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlmi privatizēt uzņēmumu "par sviestmaizi".
2007.gadā kā viens no uzņēmuma privatizācijas variantiem izskanēja nu jau bijušā "Lattelecom" valdes priekšsēdētāja un vēlāk izpilddirektora Nila Melngaiļa piedāvājums, ka "Lattelecom" varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki kā darījuma izpirkšanas finansētāju piedāvājot ASV investīciju kompāniju "Blackstone Group".
Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varēja sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Pēcāk "TeliaSonera" piedāvāja pilnībā nopirkt gan "Lattelecom", gan "Latvijas Mobilo Telefonu" (LMT) par pusmiljardu latu. Valdība atteicās arī no šā piedāvājuma, jo tādējādi telekomunikāciju tirgū izveidojas monopols, kura nepieļaušanu kā vienu no principiem vairākkārt minēja toreizējais premjers Ivars Godmanis.
Savukārt "TeliaSonera" vienmēr ir noraidījusi varbūtību, ka tā varētu pārdot valstij sev piederošās 49% akciju.
Pēdējo reizi intensīvas sarunas starp Latvijas valdību un "Telia Sonera AB" notika 2008. gada pavasarī, kad Ministru kabinetu vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC). Tolaik valdība pieņēma "galīgo lēmumu" SIA "Lattelecom" privatizācijas lietā, vienojoties to privatizēt, veicot "Lattelecom" un LMT akciju maiņas darījumu ar "TeliaSonera". Taču jau pēc nepilna gada Godmaņa valdība krita, tā arī nepaspējusi novest privatizāciju līdz galam, bet Dombrovska pirmā valdība nolēma tomēr nepārdot valstij piederošās daļas abos uzņēmumos.
Patlaban 51% "Lattelecom" akciju pieder valstij, bet 49% - TS. Savukārt LMT gandrīz puse - 49% - pieder TS, 23% - daļēji TS piederošajam "Lattelecom", 23% - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet atlikušie 5% - Privatizācijas aģentūrai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
