Studiju un studējošo kredītus arī 2011.gadā izsniegs „SEB banka”. Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu šo piektdien uzvarējusi „SEB banka”, kas bija arī vienīgā izsoles dalībniece. Tikmēr krietni sarucis studējošo skaits, kas gatavi šos kredītus ņemt, tā informēja LNT ziņas.
Studenti izvairās ņemt valsts galvotos studiju kredītus (68)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
„SEB banka” iegūst tiesības izsniegt kredītus jau otro gadu pēc kārtas. Studiju kredīti būs pieejami 19 miljonu 750 tūkstošu latu apmērā, savukārt studējošo kredīti – 8 miljonu un 977 tūkstošu latu apmērā.
Neņem kredītus ekonomiskās situācijas dēļ
2010.gadā iespēju saņemt valsts galvotos kredītus izmantojuši četrarpus tūkstoši studentu. Pērn studentiem bija iespēja saņemt valsts galvotu studiju un studējošā kredītu 30 miljonu latu apmērā, taču studenti izmantojuši vien pusi no piešķirtajiem līdzekļiem.
Šāda tendence vērojama jau pāris gadus, vēstīja LNT ziņas. Vairums studentu pauduši viedokli, ka nevēloties ņemt kredītu ekonomiskās situācijas un nedrošības dēļ. Tikmēr tie, kas kredītu jau paņēmuši, ar bažām domā par laiku, kad aizdevumu būs jāsāk atmaksāt.
Arvien vairāk studentu - parādnieku
Studiju un zinātnes administrācija ir atbildīga par valsts garantēto kredītu piešķiršanu. Tajā raidījumam izteica aplēses, ka pirmskrīzes laikā ilgstošo parādnieku sarakstos iekļuvuši vien 1% līdz 3% studentu, savukārt pēdējos gados - jau ir 3% līdz 5% kredītņēmēju.
„Studenti dažkārt to uztver ne visai nopietni – nu kas tur, nieks, es nokārtošu visu to un kavētos termiņus! Kad viņiem visu izskaidro un kad dabū samaksāt tos soda procentus, tad viņi sāk rīkoties disciplinētāk un atmaksā tos kredītus,” skaidroja Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons.
Cenšas iztikt bez kredītsaistībām
Tomēr pēdējos gados esot vērojama tendence, ka studenti cenšas iztikt bez bankas kredītiem. Starp tiem ir arī Latvijas Universitātes studente Santa, kura LNT ziņām atzina: „Mums vienkārši ģimenē ir kategoriski pret kredītiem, un tāpēc mēs arī cenšamies izvairīties, neņemt un tikt galā paši.”
Studiju kreditēšana ar valsts galvojumu tika sākta 2001.gadā. Tolaik kredītsaistības uzņēmās vairāk nekā 4,5 tūkstoši studentu. Līdz 2004.gadam noslēgto kredītlīgumu skaits dubultojās. Turpretim nākamos trīs gadus šis rādītājs strauji saruka, bet 2008.gadā un 2009.gadā pieprasījums atkal nedaudz palielinājies.
2010.gada dati - šokējoši
Tomēr 2010.gada dati ir citādi un drīzāk šokējoši – interese par valsts galvotajiem kredītiem esot pat mazāka nekā 2001.gadā, vēstīja raidījums. „Swedbank”, kas līdz šim piešķīrusi apmēram pusi no visiem valsts galvotajiem kredītiem, skaidroja, ka mazo interesi par kredītiem ietekmējot gan kopējais pesimistiskais noskaņojums valstī, gan arī praktiski apsvērumi.
„Swedbank” Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš LNT ziņām norādīja: „Viens no šā kredīta tādiem pamatnosacījumiem ir, ka katrs students var piesaistīt galvotāju, kurš ir maksātspējīgs. Nu nav grūti saprast tos iemeslus, kāpēc pagājušajā gadā studentiem bija veicies grūtāk ar šo galvotāju piesaisti – gluži objektīvi ļoti daudz cilvēku palikuši bez darba, kas uzreiz arī atstāj iespaidu uz šo studējošo kredītu apjomu, kas varēja tikt izsniegts.”
Kopumā pēdējo desmit gadu laikā noformēti vairāk nekā 66 tūkstoši valsts galvotu kredītlīgumu. Savukārt Latvijā studējošo skaits ir samazinājies - 2001.gadā bija 110 tūkstoši studentu, bet pērn bija vairs tikai 103 tūkstoši studējošo.